piektdiena, 2016. gada 9. decembris

Decembra pārdomas

Sveiciens Tavās mājās!
Vai esi jau gatava Ziemassvētkiem, piparkūku un pīrāgu smaržai, Savējo siltumam un āra baltumam?
Vai vēl vēl gribās aizžmiegt acis un nedomāt par priekšā stāvošo svētku steigu, dāvanām un riktēm?
Kā parasti, es šajā laikā aicinu norimt. Pati sevi un citus. Atrast to miera un rāma rimtuma avotu pašai sevī​, kad ieskatīties sevī, pieņemt sevi, palaist aizejošā gada raizes, problēmas un, jā- arī nepiepildītos sapņus un ilgas... Varbūt nav pienācis laiks, bet varbūt nemaz Tev to nevajag?


Pirms pieķerties pirmsvētku mājas ģenerāltīrīšanai, es kārtoju savu ''iekšiņu''. Lai arī tas man ir pastāvīgs process, tomēr rudens- ziemas tumšais laiks un enerģijas ''pastumj''tajā sevis transfomēšanas virzienā spēcīgāk. Pat, ja slinkums un negribās... :)


Pagājušo gad, atceros, bez žēlastības, iztīrīju skapjus un datora failus... Šogad mēģinu nelielu gavēni, ļaujot savas organismam atpūsties, pirms lielās svētku izēšanās un vērojot sevi: kas ir tas, kas ikdienā mani ceļ, bet, kas ir tas, kur mana enerģija aizplūst, vai ko izjūtu kā neharmonisku?


Bija FB tāds raksts par toksiskajiem cilvēkiem mūsu dzīvē :) Ne tikai ikdienas apkārtnē. Vai Tu esi pievērsusi uzmanību, cik tādu ir tīklos? Šajā gadā esmu īpaši pievērsusi uzmanību tam, kas notiek uz manas FB lentas... ''atsekojot''un bloķējot tās personas, kas velk uz kašķi, kuru komentāru vai izvietotās informācijas saturs, man pazemina vibrācijas, ir neatbilstošs un nepatīkams. Izrādās pat sociālos tīklus var padarīt maksimāli harmoniskus :) Un, lai kā arī mani iepriecinātu kārtējais sunīšu video, atsekoju arī šiem licējiem, jo tā jau ir- sociālie tīkli ir mūsu laika zagļi. Un no mums pašiem ir atkarīgs, cik mēs savu laiku un uzmanību (lasi- enerģiju) tam atdodam.
Vēroju, ka savā ziņā tā ir ne tikai enerģijas atdošanas, bet daudziem arī gūšanas platforma, kur tie piekopj uzmanības (lasi- enerģijas) pievēršanu gan ar pastāvīgu informatīvo plūsmu, gan ar provocējošiem jautājumiem un komentāriem, kuru mērķis ir izraisīt kašķi (enerģijas izlādi, atdošanu) vai diskusiju, oponējot utml. Es bieži pati neaizdomājos par enerģijas kustību šajā procesā, bet tieši šis laiks man lika paskatīties un ieraudzīt, kur es virzu savu uzmanību, kur to atdodu, kam? Kādēļ? :) Vai man to vajag?


Kāds Tev bija šis gads? Man personīgi tas ir kārtējais pārmaiņu gads. Prāts varbūt arī vēlās kaut kādu stabilitāti, tomēr saprotu, ka sekot savai Sirdij, iedot roku Dvēselei nozīmē - iet uz priekšu. Visu laiku, bez apstājas, ļaujoties jaunajam, pārmaiņām, neziņai...


APSTĀTIES PATEICĪBAI. Jo šis Gads to ir pelnījis, ļaujot man piedzīvot transformāciju visās savas dzīves sfērās, realizēt un piedzīvot tik daudz jaunu projektu, ideju. Un atkal stāvēt uz Jaunā Gada sliekšņa un vērot LIELO NEZINĀMO, kas stāv priekšā.
Gada lielākie notikumi, par ko visvairāk vēlos pateikties, ir:


Ardievu, Karma iznākšana, -nu pat nodrukāti ir 9000 eksemplāri;
Vidzemes Retrītu centra Sērmūkšos atvēršana- savas telpas, tas ir ļoti īpašs notikums, kas pavisam negaidīti un strauji no Debesīm atnāca :) un izmainīja visu manu darbošanās pamatu;
Latvietes Karma šo septembri sasniedz 25 000 koptirāžu un tieši šis cipars man iekšēji šķita īpaši svinams :)
Un vēl daudz, daudz citu notikumu, kas atstājuši pēdas 2016. gadā...


Ir bijušas kļūdas un vilšanās (kā nu bez tā:)), ir bijuši atklājumi sevī un citos, esmu pietuvojusies sev
tuvāk caur pieņemšanu un atļaušanos būt pašai. Kaut tur vēl ir kur iet un, ko rakt :)
Savā ziņā šis ir bijis tāds sašķirošanas gads, kad ne tikai pati esmu vērojusi pasauli un cilvēkus, negaidot no tiem nekā, bet arī pati daudz vairāk uz pasauli paskatījusies no dažadiem skatu punktiem, pozīcijām...Atkal un atkal pārliecinoties- taisnība ir katram sava, kamēr patiesība ir viena. Tomēr īstā Patiesība neatklājas tieši tiem, kas domā, ka to pazīst :) Tik daudz viedokļu un dažādu taisnību ir bijis šajā gadā...Ka nākamajā, šķiet, noderētu vairāk iecietības, tolerances un vienotības. Katram atsevišķi un visiem kopā :)


Nebija nodoma man kaut ko īpašu pateikt, šo rakstot, vien pašai apstāties kopsavilkuma un pateicības brīdim, pirms tikšu ierauta svētku kņadā un virpulī (pretošos gan, cik spēšu) :)
Pateicos katram, kuru acis skrien caur šīm rindiņām. Katram, kura sirdij esmu pieskārusies grāmatās un īpaši tiem, kas ir izvēlējušies kādu sava ceļa gabaliņu noiet ar mani kopā- nodarbībās, braucienos, sirdīs un domās...
Lai svētīgs un sirdssilts šis laiks! Lai piepildās sapņi! Lai drosme, paļāvība un iedvesma iet pa savu Sirds Ceļu! LAI TOP!

Inta