sestdiena, 2015. gada 24. oktobris

Pēc brauciena sajūtās...

Tikai šorīt atgriezos no Kaukāza kalniem. 
Kopā ar šo grupu uz turieni esmu aizvedusi jau vairā kā 130 cilvēku pa šiem 4 gadiem. Un viņi
atgriežās. Šorudien jau bija vismaz 4, kas bija tur- bet tagad jau ar saviem draugiem, tuviniekiem, ģimeni... Kaukāzs- mūsu civilizācijas šūpulis kaut kur dziļi, dziļi vienmēr aicina atpakaļ...

Nav noslēpums, ka biju domājusi, - šī pavasara grupa būs pēdējā, bet rudens grupa tik ātri pieteicās, ka bija par vēlu to ''kancelēt''. Un esmu pateicīga par šo reizi.  Par cilvēkiem, kas izvēlējas pieredzēt Armēniju un Gruziju kopā ar mani, neskatoties uz visām mūsu ķibelēm, bija lieliskas sajūtas, daudz transformāciju un atziņu arī man pašai. Un, galvenais, kas atnāca pie manis, ir tas, ka es vēlos vēl un vēl tur atgriezties... Tikai citādākā formātā nekā parasti...
Ikdienā pašlaik manā dzīvē ir tik daudz cilvēku, ka kļūst grūti atcerēties vārdus, stāstus, sajust sirdis...

Tiem, kas bijuši:
Atcerieties Ahpatas viesnīciņu aizas malā? Un baznīcu, kur jaunais skaistais (ārēji un iekšēji :))
mācītājs minūtes laikā pieņēma lēmumu kristīt mūsu Guntu? Un taku uz augšējo klosteri gar dziedinošo avotu?
Tā vieta ir tik tuvu Debesīm, ka katreiz, kad tur esmu, sajūtu smeldzi no tā, ka jādodās prom... Jo šķiet, ka tā vieta ir radīta, lai satiktu sevi...
Pamostos, atvērtu acis un ieraudzītu elpu aizraujošu kalnu ainavu pa logu...
Pēc tam dotos pastaigāties, sajust spirdzinošo gaisu, no kura pirmās dienas reibst galva, ievilkt pavasara puķu smaržu nāsīs, sadzirdēt kalnu ērgļu klaigas...
Vai doties uz 7-14gs baznīcu aprunāties ar Dieviņu, pasēdēt tādā pārpasaulīgā mierā, raugoties
 Dievmātes altārgleznā, līdz sajūti rožu smaržu nez no kurienes uzrodoties...
Un blakus kapellas akustika, kas vedina ļauties balss dziedinošajam spēkam, kad gribās izdziedāt no sevis visu, visu....kam vairs nevajaga būt...
Aizstaigāt līdz augšējam klosterim, pa ceļam veldzējoties pie svētavota...
Vakarā sarunas pie ugunkura ar Saviem Ceļabiedriem...
Lūk, tas ir tas, ko vēlās man Sirds pašlaik. Iet dziļumā. Gan pie sevis, gan tiem, ko Dieviņš atsūtīs...
Un, lai arī tikko esmu atgriezusies, zinu- pavasarī es tur būšu atkal.
Pateicībā-
Inta

pirmdiena, 2015. gada 5. oktobris

Dvēseles radinieki

Man bieži jautā, kā atšķirt karmisko partneri, no dvēseles radinieka?
Man šķiet, ka tiem, kas jautā, šī satikšanās ir vēl priekšā, jo sajūtas, satiekot savas Dvēseles radinieku nav iespējams sajaukt...Tas var būt tik tālu no aizraušanās, kaisles, fiziskas vilkmes... Bet tajā pat laikā kaut kas daudz augstāks, citā līmenī esošs...

Dvēseles radinieki ienāk mūsu dzīvēs ne tikai kā partneri, bet kad ienāk, tad pilnīgi noteikti mums ir kāds kopējs uzdevums, kas kopīgi paveicams...



Neliels tulkojums:


10 DVĒSELES RADINIEKA RAKSTUROJUMI

Dvēseļu Radinieki, Dvēseļu Tuvinieki, Radniecīgās Dvēseles. Mēs visi esam dzirdējuši šos apzīmējumus, lasījuši par tiem un daži no mums pat ir bijusi laime tos satikt. Mēs visi laiku pa laikam par to aizdomājamies un katrs no mums vēlētos reiz satikt savas dvēseles radinieku.
“Tavs dvēseles radinieks liek Tev justies pilnīgam, tā, it kā mozaīkā vairs netrūktu neviena tās gabaliņa. No otras puses, dzīves partneris, var būt lielisks atbalsts un ilgtermiņa sabiedrotais, tomēr viņš ir ierobežots savā iespējā bagātināt Tavu garu”, Dr. Karmena Harra (Dr. Carmen Harra)
Dvēseļu radinieki atšķiras no dzīves (karmiskajiem) partneriem. Daudzi cilvēki nekad savā dzīvē pat neaizdomājas par kaut ko tādu, kā dvēseļu radinieku. Viņi saista savu dzīvi ar dzīves partneriem. Šīs attiecības var būt ļoti jaukas un apmierinošas, jo ļoti bieži tās balstās uz savstarpēju uzticību, cieņu un draudzību.
Redziet, dzīvē bieži vien mums nav kontroles pār laiku vai bieži mums nav kontroles arī pār apstākļiem. Daži nespēj gaidīt mūžīgi, cerot, ka varbūt kādreiz sastaps savu dvēseles radinieku, tādēļ viņi ir apmierināti ar vienkārši labām partnerattiecībām. Dažiem tas ir izdzīvošanas, drošības jautājums vai vienkārši ir nepieciešamība pēc cilvēka sev blakus, un jēdziens “dvēseļu radinieks” pat nav svarīgs. Dažiem šis jēdziens vispār šķiet kaut kas pārāk nereāls, sagrābstīts un sapņains. Dzīves apstākļi, laiks, iespējas, drošība un daudzi citi faktori var ietekmēt to, kā cilvēki izvēlas veidot attiecības...
BET…
Iespējas parādās tad, kad esat pietiekami atvērti, gatavi un svētīti satikt savu dvēseles radinieku šajā dzīvē. Parasti tas notiek pēkšņi un neparedzami. Tā var būt pēkšņa, pilnīgi nereāla sajūta, kas izsit no rāmjiem, jo tā ir pilnīgi savādāka saikne, kā ar jebkuru citu cilvēku iepriekš.
Nav pat īsti iespējams vārdiem aprakstīt to sajūtu, kas jūs vieno. Tā ir kā magnētiska enerģija, intuitīva zināšana un sajūta, ka tā tam vienkārši jābūt un ka tā ir pareizi. Laikam un apstākļiem pat nav nozīmes, galvenais, ka esat viens otru satikuši.
Patiesībā bieži vien satikšanās notiek diezgan neparedzamā laikā un apstākļos, bet kad tas notiek – Tu to vienkārši zini. Tā ir spēcīga iekšējā sajūta, kuru, liekas, ka vada kāds augstāks spēks. Tai mirklī Tu apstājies, ievelc elpu, jo saproti, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs, neviltots, citādāks par jebko, kas bijis iepriekš.
Tas ir kaut kas tik patiesi īsts, sasodīti reāls, ka viss, ko Tu vēlies, ir aizbēgt, lai to visu uzsūktu un uzņemtu sevī. Dvēseles radinieks. Tas, kura vibrācijas Tu sajūti pat tūkstoš jūdžu attālumā, kura domas sadzirdi kā čukstus, kurš ļauj Tev būt brīvam, bet apskauj tavu ēnu no tālienes. Tas vienīgais. Tas vienīgais, par kuru ir sajūta, ka esi pazinis to miljoniem gadu.



Kad Tu beidzot esi apradis ar WOW (pārsteigumu), Tu saredzi skaistumu, unikalitāti un galu galā skaidrību. Tu zini, ka tas ir pa īstam, ka tas ir jāsaglabā – dažkārt kā draugu, dažkārt kā mīļāko. Dažreiz uz laiku, dažreiz uz mūžu.


Šie dvēseļu tuvinieki dažkārt var vienkārši uzrasties mūsu dzīvē kā atgādinātāji par kādu piemirstu lietu/nodarbi – rakstīšanu, dziedāšanu, radīšanu, radošumu, dejošanu vai dzīvošanu. Tie piešķiļ dzīvei dzirksteli. Tie iededz uguni. Tie maigi piebiksta. Dažreiz tie paliek ar mums uz mūžu, dažreiz tie dodas tālāk savās gaitās. Lielākoties tie dara jūs pateicīgus un liek aizrauties elpai. Tie mums atgādina, kā ir būt dzīviem, rezonējošiem un cerību pilniem.


“Vai tu esi kādreiz sastapis kādu pirmo reizi, bet savā sirdī jūti, ka esat jau kādreiz iepriekš tikušies? “, Joanna Kenrika, “Kad Vampīrs mīl Sievieti” (Joanne Kenrick, “When a Mullo Loves a Woman”)


“Mūsu dzīves svarīgākie cilvēki tiek plānoti dvēseļu līmenī, stipri pirms vēl ķermeņi satiek viens otru”, Paulu Koelju (Paulo Coelho)


“Mēs nemīlējāmies, mēs pat neskūpstījāmies, bet tā neaprakstāmā tuvības sajūta, kas valdīja starp mums, neļāva mums atraut skatu vienam no otra”, Jasmīne Dubrofa (Jasmine Dubroff)


“Dvēseļu radinieki ir cilvēki, kuri liek izpausties labākajam, kas ir Tevī. Ne vienmēr tie ir labākie cilvēki, bet tie ir labākie tieši Tev”, nezināms autors.


Ir gan viens svarīgs apstāklis, lai Tu varētu sastapt savu dvēseles radinieku un sajust to neaprakstāmo savienošanos ar otru. Lai Tu būtu pietiekami drosmīga to vispār ieraudzīt un sajust, pirmkārt Tev ir jāmīl pašai sevi. Tai brīdī, kad Tu patiesi mīli pati sevi, mīlestības enerģija plūst viegli un dabiski caur Tevi, un Tu to burtiski izstaro, tādejādi to pārnesot un sasaistoties ar otru, kurš arī mīl sevi un ir gatavs atvērties līdz sirds dziļumiem.


Intimitātei, tuvībai ir vajadzīga atvērta sirds. Izmisīgi meklējumi, lūgšanas, vizualizācijas, meditācijas un citas prakses Tev nenodrošinās sastapšanos ar Tavu dvēseles radinieku. Es neticu, ka dvēseļu radiniekus var tā vienkārši pasūtīt kā gleznu tās autoram. Neviens šai dzīvē nevar būt par Tavu otro pusi vai piepildīt Tavu dvēseli kā vienīgi Tu pati. Protams, ka dvēseļu radinieks ietekmē Tavu dzīvi, iedvesmo, iedrošina, palīdz, bet neviens nevar Tev nodrošināt laimi, izņemot TEVI PAŠU.


Dari savu darbu. Mīli un attīsti sevi. Piepildi savu dvēseli, baro savu iekšējo mīlestības ugunskuru. Un tad, kad/ja viņš nāks Tev pretim, Tu būsi tam gatava.


“Neuztraucies par sava dvēseļu radinieka atrašanu. Atrodi pats sevi”, Džeisons Everts (Jason Evert)


Tomēr kā atšķirt, vai cilvēks ir Tavs dvēseles radinieks vai dzīves partneris? Izlasi un bez pārāk lielas analīzes mēģini atbildēt ar “jā” vai “nē” uz zemāk esošajām pazīmēm.


10 Dvēseļu Radinieka pazīmes


(pēc Dr. Karmenas Harras (Dr. Carmen Harra))






1. Iekšējā sajūta. Ir grūti aprakstīt, kā šis cilvēks liek tev justies. Tās ir ilgstošas, dziļas, noturīgas sajūtas, kuras nav iespējams aprakstīt vārdiem.


2. Atmiņas uzplaiksnījumi. Ja šis cilvēks patiešām ir tavs dvēseles radinieks, tad ir liela iespēja, ka esat tikušies un bijuši tuvi arī iepriekšējās dzīvēs. Tevi var pārņemt pat tāda kā dīvaina “déjà vu” sajūta, it kā šo momentu tu kaut kad, kaut kur jau būtu piedzīvojusi.


3. Saprotaties no pusvārda. Vai esat kādreiz sastapuši cilvēkus, kas pabeidz viens otra teikumus? Daži uzskata, ka šie cilvēki vienkārši ir pavadījuši daudz laika kopā un tādēļ viens otru ļoti labi pazīst un sajūt, tomēr es to saucu par dvēseļu radniecību. Saprasties no pusvārda jūs varat arī ar saviem labākajiem draugiem vai mammu, tomēr tā ir arī ļoti svarīga pazīme, ja jums šāda sajūta rodas ar satikto partneri.


4. Tu mīli viņa /viņas trūkumus. Nevienas attiecības nav perfektas, arī attiecības starp dvēseļu radiniekiem piedzīvo kāpumus un kritumus, un tomēr šo saiti pārraut būs daudz grūtāk. Dvēseļu radiniekiem tomēr ir daudz vieglāk piemēroties vienam otram, spējot iemīlēt pat otra trūkumus un vājības.


5. Ļoti intensīvas sajūtas. Attiecības ar dvēseļu radinieku ir daudz intensīvākas kā parastas attiecības, jāsaka gan, ka abos virzienos – labā un sliktā. Galvenais tomēr ir, ka pat smagākajos brīžos jūs spējat fokusēties uz problēmas risināšanu un skatīties tālāk par pašreizējo grūto dzīves brīdi.


6. Jūs divi pret apkārtējo pasauli. Bieži vien dvēseļu radinieki redz savas attiecības kā “mēs pret visu pārējo pasauli”. Viņi jūtas tik ļoti saistīti, ka gatavi uz jebkādiem varoņdarbiem, kamēr vien viņu dvēseles radinieks ir blakus.


7. Mentāli nedalāmi. Bieži dvēseļu radinieki ir saistīti viens otru tāpat kā dvīņi. Viņi var vienlaicīgi pacelt telefonu un zvanīt viens otram. Pat ja fiziski atrodaties tālu viens no otra, jūs viens otru ļoti labi sajūtat.


8. Tu jūties droši un pasargāti. Neatkarīgi no dzimuma, viņa vai viņš tev liek justies drošai un pasargātai. Tavs dvēseles radinieks liks tev justies tā, it kā tev blakus būtu tavs sargeņģelis. Cilvēks, kas apzināti vai neapzināti liek tev justies nedroši, nav tavs dvēseles radinieks.


9. Tu nespēj iedomāties savu dzīvi bez viņa (viņas). Dvēseles radinieks ir kāds, no kura tu nespēj tā vienkārši aiziet. Tas ir cilvēks, bez kura tu nespēj vairs iztēloties savu dzīvi, kāds, kura dēļ ir vērts cīnīties un palikt kopā.


10. Jūs skatāties viens otra acīs. Dvēseļu radiniekiem ir tendence skatīties vienam otra acīs daudz biežāk, kā ar citiem cilvēkiem. Tas notiek ļoti dabiski, pateicoties dziļajai tuvībai vienam ar otru. Skatīšanās otra cilvēka acīs sarunas laikā liecina par uzticēšanos un labsajūtu vienam ar otru....






Resurss: http://www.rebellesociety.com/2013/10/21/soulmate-or-life-partner/


2013.GADA 23.OKTOBRIS, SĀRA VOLDENGA (SARAH VOLDENG)